šovakars bija satriecošs - alias ar pašrakstītiem vārdiņiem, ābolmaize, latviešu tautas pasaku (eža kažociņš un ķēves dēls kurbads, kuram gan es beigas drusku noimprovizēju, jo precīzi neatcerējos un klausītājs jau arī slēdzās ārā) stāstīšana augustam, kamēr viņš iemiga, un tad lieliska citadeles partija, kas gluži kā balzams dvēselei par to, ka rīt netieku uz spēļu dienu, jo joprojām būšu šeit

bet ir viena lieta, ko es esmu pamanījusi - viesojoties pie ilzes (un viņas putnēniem, parasti),vienalga, laukos vai rīgā, es vienmēr jūtos ja ne gluži pilnīgi laimīga (lai gan lielākoties tieši tā, līdz brīdim, kad jāšķiras), tad vismaz krietni laimīgāka, nekā pirms tam. putniņu ģimene vienkārši ir lieliska visādos veidos, un ļauj man ticēt labajam un skaistajam cilvēkos, gan pieaugušos, gan bērnos