diez, vai ir tāda datōrprogramma, kas strādā kā modinātājs?

man šķiet, ka telefōna modinātājus es praktiski vairs nedzirdu. nesaprotu, kā un kāpēc es pamostos.

ja nu kāds no jums, dārgie ļaudis, zina par šādas modinātājprogrammas eksistenci, kur var uzlikt kaut kādu pulksteņlaiku, lai tad datōrs pats no sevis liek sākt skanēt kaut kam ārkārtīgi kaitinošam, neturiet sveci zem pūra. modinātājam datōrā ir arī tāds pluss, ka to nevarēs izslēgt, neizkāpjot no gultas.

un, nē, es šorīt neaizgulējos, es pamodos, bet ne no modinātāja. daži modinātāji vēl nebij bijuši, daži jau bij noskanējuši, tāpēc arī man sāka likties, ka mana galva ir iemācījusies tos ignorēt.

varbūt vienkārši jāprasa gūgles tantei, bet padomāju, varbūt kāds no jums, draugi, jau reiz to ir izdarījis, un tad tas man ietaupītu laiku un pūles, he.

vēl man šodien sanāca pārskatīt visas bradājumbildes, kas stāv manā datōrā, jo biju apsolījusi ilzei parādīt, tāpēc ņēmos mest iekš disciņa. un es sapratu, ka man nevis vienkārši gribas atkal uz sloku, kā es domāju, bet IZMISĪGI gribas uz sloku atkal. un vēl man gribētos uz ķemeru jumta, tur, kur mazliet grūti tikt augšā, bet vēl grūtāk - lejā, un apskatīties, vai mana saulīte tur joprojām dzīvo. un vispār, man gribētos, lai man ir kaut kādi septiņjūdžu zābaki vai, labāk, lidojošais paklājs, un tad mēs ietu bradāties. uz dajebkurieni dajebkurā diennakts laikā. un tas lidojošais paklājs varētu būt tāds, ko var salocīt tādu maziņu un iebāzt kabatā - zin, ir tādas iepirkumsomas, kurām apakšā ir tāds rāvējslēdzītis un vēlkautkas, kā rezultātā viņas var pataisīt par tādu kā maciņu, tikai maciņā neko nevar likt iekšā, jo tur iekšā ir soma.

un par tām bildēm - ak, neraža!
pēdējās reizes, kad esmu mēģinājusi kaut ko ierakstīt diskā, pirmais mēģinājums kā likums ir izgāzies. šodien arī. i wonder. varbūt datōriņam pubertāte, un viņš dumpojas.