šodien vakarnakts interesanto notikumu pavērsienu sakarā daudz domāju par ballēšanos, un man ir tāda sajūta, ka ar tām mega trakajām ballēm ir tā, ka kaut kad es tam biju par jaunu, un tad uzreiz kļuvu tam par vecu, un no manis nekāds ballīšu zvērs nesanāk un nesanāks. mana ideālā ballīte ir vakariņas ar vīnu un galda spēlēm, un diskusijām, vai arī gulēšana zālītē un kopīga grāmatu lasīšana, vai lasīšana viens otram priekšā, vai pikniks kādā savādā vai ne tik savādā vietā (piemēram, šprotes no bundžiņas slokas papīrfabrikā, heh), nu, visādas tādas galīgi ne mežonīgas, mierīgas lietas. ko tur liegties, nav vērts, tikai tevi es mīlējis esmu esmu diezgan garlaicīga, iespējams. pārāk apzinīga, kā teica viens no atslēgu pazaudētājiem vakar. bet kā ir, tā jādzīvo.