rītos es diezgan bieži jūtos mazliet vīlusies, ja pamostos par agru vai par vēlu, ja nespēju pienācīgi labi atcerēties sapņus, ja kaut kas ir vai nav noticis, kaut kā tā

bet šonakt sapnī maniem kaimiņiem bija suns, kuram bija piecas kājas, un es kaut kādā mājā ar mazu meitenīti slēpos no edgara zaķa (viņš mēdz rīkot superlieliskus galda spēļu vakarus), kurš mēģināja mūs nošaut ar kādu automātisko ieroci, kas šāva kārtu pēc kārtas, bet mūs izglāba kaut kādi cilvēki koši dzeltenos triko, kuri pa logu nošāva viņu. pēc tam man autobusā nozaga manu salūzušo velo - autobusā bija ļoti, ļoti tumšs, un kāds manējo apmainīja pret tādu violetu bez riteņiem, un man bija ļoti bēdīgi