18 May 2012 @ 02:30 am
then i'm guilty  
kaut ko salasos, šādas-tādas diskusijas, reizēm pat puslīdz prātīgas lietas, un tad man bieži liekas, ka man būtu jātaisnojas, kāpēc neesmu "pareiza", nu tur, neesmu veģetāriete, nesmēķēju, neesmu heterōseksuāla, neēdu brokastis, neesmu tieviņa, nelietoju kosmētiku, pa naktīm neguļu, nekārtoju māju regulāri, neticu dievam, visas tās lietas. bet vismaz lielākajai daļai man ir kaut kāds pamatojums, kas pašai šķiet puslīdz sakarīgs. tāpēc es parasti pārvaru to sajūtu, ka man būtu jājūtas vainīgai, ka neesmu tāda un šitāda, un vienkārši eju gulēt. (te ļoti skaisti izskatītos piebilde a la "un sapņoju par nakts vidus orģijām ar gaļu, vīriešiem un sievietēm nekārtīgā mājā", bet tas līdz šim nevienā sapnī nav gadījies. trūkst gaļas, parasti. :D)
 
 
( Post a new comment )
[info]augsne on May 18th, 2012 - 01:55 pm
Turklāt stāvokļa maiņa uz pretējo nekā daudz arī nevar līdzēt. Kā man, piemēram - jau kādu laiciņu esmu ceturtdaļveģetāriete, tas ir, ēdu tikai zivis un putnus, bet man ir reāli neērti, ja man kaut ko piedāvā, pateikt, ka tur cūku, piemēram, neēdu. Tā arī nonācu pie vienīgā pārkāpuma - es vienkārši nespēju R vectēvam, kurš ir izlauzies cauri karam un badam, pateikt - zini, es to pastēti neēdīšu. Nesen man piedāvāja rasolu, un es nespēju saņemties pajautāt, vai tur nebūs desa (kas teorētiski rasolā parasti ir), man likās, ka tā es varētu aizvainot to, kurš piedāvā, bet laimīgas sagadīšanās pēc gaļas komponente tajos salātos nebija. Es tak laikam nelīstu vairs no mājas ārā, ja izlemtu kļūt par vegānu. :D
(Reply) (Link)