vakardienas [nu jau aizvakardienas, vispār] Dienas notikums NOTEIKTI ir Andris, kas guļ ar vaļā acīm. šitādu brīnumu dzīvē droši vien var redzēt tikai dažas reizes!, izņemot, ja pazīst kādu, kas tā dara un regulāri satiek to aizmigušu. then again, šī bija mana Pirmā Reize, un tagad es zinu, ka Andris ir Gendalfs. UBER!


divi vakari pēc kārtas ar sociālo prasmju uzturēšanu ir nopietns pārbaudījums. šodien es jau jūtos pavisam kā klusēt un ierušināties Kaut Kur. biezajā mansarda Klāva grāmatiņā, piemēram. vai Īliādā. vai vienkārši zem segas. vai, tā kā dažs labs no šejienes tā arī nav aizbraucis (which is quite a good thing, izņemot tikai to, ka man mājās vairs nav, ko dot ēst >< ) - kādā ūberīgā šausmu filmā, kā, piemēram, Wrong turn. kautkātā.

bet vispār baigi forši.

pirmais daudzļaudības vakars lika man sajusties kā teikt "i now rest assured." un smaidīt platu, platu smaidu. par to, cik ļoti ok. man prieks, nu tiešām, for all is as i predicted, un man prieks satikt robertu, nu Š I T Ā D S prieks!

otrais daudzļaudības vakars lika man sajusties pārsteigtai. bet most of it man ļoti patika, tikai žēl, ka ar alias tā. i had such promising teamwork!

bet tagad es esmu nogurusi. ļoti nogurusi.


dīvaini, dīvaini ir tie brīži, kad mierīga blakuscilvēka elpa nevis nomierina un ļauj iemigt, bet notur ārkārtīgi, nepārvarami spilgtā kontaktā ar realitāti. netikt pie sapnīša, skatīties melnos griestos ilgi un klausīties, kā pasaule griežas, griežas, griežas, turoties uz visām tām lēnajām, vienmērīgajām elpām.

wrong turn.
un - lai jūsu katra dievs jūs svētī, bet manējais mani vispirms. ha. ņurņurņurr.

[edit 3:18] wrong turn bija tāds sūds, ka es pat nebiju pietiekami ieinteresēta tajā, kā tas beidzas