otrdien sunim operācija.
braucām mājās no mbh, es biju tā mazliet upset, un tad tētis man stāstīja par to, kā tur pa ceļam ir māja, kurā savulaik darbojās lapinskis, un kā tētis arī tur gāja, un kā viņi ar savu darbabiedru reizē nāca, katrs nopirka vienu ierakstu, un pēc tam mainījās un pārrakstīja.
tētis vispār pēdējā laikā ir sācis biežāk stāstīt par kaut kādām savām jaunības lietām - kopš es viņu biogrāfiskajās metōdēs nointervēju par darba dzīvi, un vēl vairāk kopš bijām lakauskos un savācām visādas viņa bērnības&jaunības burtnīcas, klades un fotō, un es par to viskautko pajautāju. tagad viņš vienkārši dažbrīd stāsta, un tas mani iepriecina.

dzeru kakaō ar kazas pienu un kanēli, nevaru īsti saprast, kā jūtos