sevišķi, kad esmu slima un dzīvoju visu dienu pidžamā, es aizdomājos par to, cik ļoti man patīk mana ķermeņa smarža.
man ārkārtīgi patīk, kā smaržo manis mazliet ievalkātas drēbes, ieskaitot apakšveļu, kad vēl nav netīras. (tāds pavisam ļoti sasvīdis netīrs gan vairs nepatīk)
iespējams, tas ir kaut kāds primitīvs teritoriāls instinkts, kaut kāda piederības apstiprināšana, nezinu.
varbūt varētu lietu antropolōģijā par šito rakstīt noslēguma eseju, lai gan sazin, vai/kā to varēs pienācīgi teorētiski sasaistīt.