dienas (vai mazliet plašāka laika posma) highlights:
* man beidzot ir visai milzīga (arī ceļojumu) soma, šitāda - tā zaļganpelēkā (lai gan bildē izskatās pelēkāka) ar koši zaļām iekšām, šeit gan diemžēl nevar redzēt lieliski ērto pleca lenci un faktu, ka šī soma ir maksimāli liela, iekļaujoties rokas bagāžas izmēros (un, manuprāt, priekš somas tas ir tāds diezgan pieklājīgs izmērs, jo sevišķi salīdzinot ar manu ikdienas somu, kurā ietilpst tieši precīzi maks, telefōns, sopiō pack, kabatlakatiņi un pildspalva). man visu laiku gribējās uz sevi blenzt skatlogos, kad gāju pa ielu ar šo somu, piebāztu ar mammas pirkumiem, jutos tikpat kruta kā ellen page iekš whip it -
* es nevaru beigt brīnīties, kur mana māte ņem enerģiju un tieksmi pirkt lietas, nav pagājusi pat nedēļa kopš pēdējā shopping spree, kuram par ieganstu tika izmantota nepieciešamība iegādāties man ziemas zābakus (un, starp citu, es šodien vakarā no vecāku mājām godprātīgi kliboju kā tāds kroplis, jo manas kreisās kājas papēdis/potīte ir uzpampuši (droši vien no tā noberzuma) un sāp), kad šodien viņa no rīta man paziņo, ka visi plāni sagājuši šreijā, un, kad es prasu, vai varu kaut kā palīdzēt, viņas atbilde ir - jā, brauc man līdzi uz centru palīdzēt nopirkt zeķubikses un kafijas kannu, un varbūt siltus svārkus (lieki minēt, ka atgriezāmies mēs ar viņai iegādātiem 3 pāriem fashionabļe zeķubikšu, kautcik zeķēm, 2 legingiem, 3 jakām, 2 sarafāniem, 1 kleitu, 2 džemperiem, 1 svārkiem un noteikti vēl kaut ko, ko es esmu piemirsusi, bet nu, es varu izlikties, ka ziema ir attaisnojums; plus, es jau arī neesmu nekāds jēriņš, iegādāju savu milzīgo somu un baltu jaciņu ar kaut kādu puķu izšuvumu). nevaru saprast, vai tas bija tas viņas plāns jau no sākuma, vai arī kā kaut kāda plānu-pajukšanu kompensējoša darbība, jebkurā gadījumā, visai dīvaini, cik tad var pirkt.
* vakarā, kad es devos nodrošināt sev skaistumu visam atlikušajam gadam, manas mammas sajūsma par iepirkšanos acīmredzami vēl nebija izsīkusi, un viņa devās man līdzi nopirkt ģimenei kādu tonnu pārtikas un pie reizes vietējā megō gandrīz nozaga apmēram kilogramu samērā nelētu ķiršu-šokolādes konfekšu
*manai mammai ir izcils fotogrāfa talants mana mamma māk uzņemt foršas bildes:
* un, protams, KABAČU IKRI, bļe! superfood.
(bildi ar kabaču ikriem gan uzņēmu es, nevis mamma, man vnk gribējās taupīt vietu, tamdēļ tāds mulsinošs izvietojums :D)
un vēl, man šķiet, ka iekš gan-bei ir palielinājušās porcijas, jo, pusdienojot tur, man reāli bija daudz par daudz ko ēst.
* man beidzot ir visai milzīga (arī ceļojumu) soma, šitāda - tā zaļganpelēkā (lai gan bildē izskatās pelēkāka) ar koši zaļām iekšām, šeit gan diemžēl nevar redzēt lieliski ērto pleca lenci un faktu, ka šī soma ir maksimāli liela, iekļaujoties rokas bagāžas izmēros (un, manuprāt, priekš somas tas ir tāds diezgan pieklājīgs izmērs, jo sevišķi salīdzinot ar manu ikdienas somu, kurā ietilpst tieši precīzi maks, telefōns, sopiō pack, kabatlakatiņi un pildspalva). man visu laiku gribējās uz sevi blenzt skatlogos, kad gāju pa ielu ar šo somu, piebāztu ar mammas pirkumiem, jutos tikpat kruta kā ellen page iekš whip it -
* es nevaru beigt brīnīties, kur mana māte ņem enerģiju un tieksmi pirkt lietas, nav pagājusi pat nedēļa kopš pēdējā shopping spree, kuram par ieganstu tika izmantota nepieciešamība iegādāties man ziemas zābakus (un, starp citu, es šodien vakarā no vecāku mājām godprātīgi kliboju kā tāds kroplis, jo manas kreisās kājas papēdis/potīte ir uzpampuši (droši vien no tā noberzuma) un sāp), kad šodien viņa no rīta man paziņo, ka visi plāni sagājuši šreijā, un, kad es prasu, vai varu kaut kā palīdzēt, viņas atbilde ir - jā, brauc man līdzi uz centru palīdzēt nopirkt zeķubikses un kafijas kannu, un varbūt siltus svārkus (lieki minēt, ka atgriezāmies mēs ar viņai iegādātiem 3 pāriem fashionabļe zeķubikšu, kautcik zeķēm, 2 legingiem, 3 jakām, 2 sarafāniem, 1 kleitu, 2 džemperiem, 1 svārkiem un noteikti vēl kaut ko, ko es esmu piemirsusi, bet nu, es varu izlikties, ka ziema ir attaisnojums; plus, es jau arī neesmu nekāds jēriņš, iegādāju savu milzīgo somu un baltu jaciņu ar kaut kādu puķu izšuvumu). nevaru saprast, vai tas bija tas viņas plāns jau no sākuma, vai arī kā kaut kāda plānu-pajukšanu kompensējoša darbība, jebkurā gadījumā, visai dīvaini, cik tad var pirkt.
* vakarā, kad es devos nodrošināt sev skaistumu visam atlikušajam gadam, manas mammas sajūsma par iepirkšanos acīmredzami vēl nebija izsīkusi, un viņa devās man līdzi nopirkt ģimenei kādu tonnu pārtikas un pie reizes vietējā megō gandrīz nozaga apmēram kilogramu samērā nelētu ķiršu-šokolādes konfekšu
*
* un, protams, KABAČU IKRI, bļe! superfood.
(bildi ar kabaču ikriem gan uzņēmu es, nevis mamma, man vnk gribējās taupīt vietu, tamdēļ tāds mulsinošs izvietojums :D)
un vēl, man šķiet, ka iekš gan-bei ir palielinājušās porcijas, jo, pusdienojot tur, man reāli bija daudz par daudz ko ēst.
piešņauktā salvete | nošķaudīties
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}