(esmu pamanījusi, ka es katru vakaru (nu, vai drīzāk - rītu) pirms aizmigšanas netīšām domāju, ko es nosacīti pēdējā laikā sabiedrībā stulbu esmu teikusi un/vai darījusi, un kad esmu uzvedusies kā traka psihopāte, un mēģinu minēt, cik ļoti spilgti to atceras citi iesaistītie cilvēki un cik ļoti briesmīgi tas patiesībā ir bijis. un tad es nevaru aizmigt. es jau negribu par to domāt, tā vienkārši notiek. man šķiet, tas sākas, kad es sāku domāt par tiem iesaistītajiem cilvēkiem. un es jau par cilvēkiem daudz domāju, haha, tā kompensējot reālas saskarsmes ierobežoto daudzumu. bet tagad jau arī tam sociālās dzīves līmenim vajadzētu iet uz augšu pamazām, jā, jā. atgriežas te visādi, ziemsvētku ballītes plānojas, etc)
labunakti, mazais draudziņ. rīt brokastīs varētu ēst putraimu vai auzu pārslu putru. vai kukurūzu. jo nekā cita, man šķiet, man īsti nemaz vairs nav. olas ir. varētu sacept kaut ko šizīgu, olu-kukurūzas pļecku vai kaut ko tādu, izklausās brīnumgardi, heheh.
varbūt varētu pat paņemt līdzi uz uni un slepeni leksēt iekšā, strādājot bibliotēkā. dominēt šitā tur. piemānīt visus!!! sēž tāda normāla meitenīte, ļoti sakoncentrējusies, laikam kaut ko svarīgu dara, te pēkšņi - kas tad tas?! - ņamņamņammm šņakarē iekšā savu kukurūzaspļecku no kastītes ar psihopātiski, badīgi spīdošām acīm. RUN!