man liekas, daudz kas atkarīgs no bērnības, mums nebija televizora un magnetofona, un kino pieejams reizi divās nedēļās, es arī ķeru dopamīnu grāmatās.

naah, sameloju, un jūtūbē. :)

citi "taščījās" mūzikā.

tas bērnības aspekts visdrīzāk ir vērā ņemams, jā!

šis gan noteikti nav vienkārši par dopamīnu, jo man tādam nolūkam der arī mūzika un dejas, tāpat arī filmas vai seriāli sniedz patiku un ļauj nodoties eskeipismam. bet gala efekts vai, drīzāk, tā noturība pēc procesa pabeigšanas, ir jūtami atšķirīgs.

var jau būt, ka tas vienkārši par atšķirīgām smadzeņu daļām, kas vairāk aktīvas, atkarībā no apstrādājamā/izmantojamā materiāla veida.