man negribas pamosties vienu rītu un atklāt, ka man ir trīsdesmit deviņi gadi, un dzīvē, salīdzinot ar šodienu, nekas nav mainījies, izņemot, ka es varbūt pelnu pati savu naudu un man ir akadēmiski grādi
vispār jau no formālās lōģikas viedokļa šis nekādi neizriet.
es tikpat labi varu gribēt nākotnē būt konditorejas īpašniece vai striptīzdejotāja, iedvesmojoties no tīnas t., vai dzīvot treilerī kaut kur nepālas kalnos, vai profesionāli audzēt šinšillas. vai jebko citu.
ņā, no formālās loģikas tik tiešām. bet no manas empīrikas. nu, ko padarīsi, ne empīrika vienmēr ir kā loģika, un ne loģika ir kā empīrika. hehe, kā tajā dzivē.!