man ir skumji, viņi grib par remontu pusi no datōra sākuma cenas, tas ir tik sāpinoši. tētis gan saka - nu, zvani, saki, ka maksāsim, lai tik remontē, bet man sirds tik smaga, tik smaga. un tagad viņus pat nevar vairs sazvanīt.

šodien bija smieklīgi no rīta, kad prasīju tētim, kā lai tiek uz stradiņa slimnīcu no mājām ne caur centru, jo viņš bija informēts par vakardienas ballīti, iedomājos, ka tā irōniski - it kā būtu tā aizballējusies, ka nākamajā rītā nākas braukt uz slimnīcu. tāpēc uzreiz piemetināju, ka došos nodot asinis karlīnes pētījumam, lai nesanāk kāds pārpratums.

vēl mani apbēdināja tas, ka nenotika lekcija. mēģinājumu arī šonedēļ nav, jo ivars ir komandējumā, un tagad es nesaprotu, kā lai sevi iepriecina. līdz rītdienas lekcijai vēl vesela mūžība, un es jūtos apmēram šitā, tikai skumjāk: