es nezinu, kas ir spilgtāk - tas, ka gandrīz neviens neatnāca un no draugiem tikai evija vispār dzirdēja, vai arī fakts, ka nepilngadīgais jānis briedis pavisam negaidīti bučoja man roku. vispār jau viss ok, šobrīd ir pazudusi tā sajūta, kas man parasti rodas pirms pasākumiem,
kuru visvienkāršāk var raksturot apmēram kā "man nezkāpēc ir kauns, ka es rakstu dzeju"