pēc mazliet mazāk nekā trīs stundām jābrauc uz Latgales laukiem kārtot māju, sētu utt., jo alkohōliķis onkulis laikam vairs netiek galā. vai arī ir nomiris. vai aizsūtīts uz pansionātu. lai gan visdrīzāk nav nomiris, tad jau gan jau man būtu pateikuši.
viņš gan nav man pavisam pilnvērtīgs onkulis, jo viņam un manam tētim bija katram cits tēvs. babiņai pirmais vīrs nomira ļoti stulbā veidā - no asins saindēšanās, kuru dabūja caur niecīgu brūcīti pirkstā. jo atteicās atrādīt ārstam, kad pirksts bija apsārtis un piepampis. kad pirksts palika zilgans, tad beidzot tika atsaukts ārsts, bet tad gan arī manam neīstajam vectēvam, kuru laikam sauca vaclavs (vai arī jānis, neatceros, kurš bija kurš), jau bija mega drudzis asins saindēšanās dēļ, un viņš vienkārši nomira.
man ļoti patīk stāsts par to, kā babiņas otrais vīrs vēl pirms kāzām gāja kaut-kādā-kara-dienestā-or-smth, un viņa atteicās šo pat bučot uz atvadām, lai neizskatītos pēc nogribējušās vieglas uzvedības sievietes ar bērnu. lai gan baigi gribējās bučot. now how silly is that? bet sanāca ļoti labi, šis palika gribot, haha. solījis precēt jau gan bija vēl pirms visas epopejas ar došanos kaut-kādā-dienestā.
viņa vispār bija baigā funkcionālā sieviete tos apmēram divus, trīs gadus, ko nodzīvoja atraitnes lomā - pati ne tikai kopa visus lopus un bērneli, bet tur arī pļāva pļavās sienu etc, man patiesībā grūti to iztēloties, jo viņai bija tik maigs raksturs ka dūjai. lai gan tas, protams, it kā nenoliedz augstu funkcionalitāti, bet parasti tik maigi cilvēki ir arī diezgan nīkulīgi.
anyways, atpakaļ pie otrā vīra: protams, kad šis atgriezās no tā, kur nu bija aizdevies, viņi uzreiz apprecējās un ļoti daudz nodarbojās ar seksu, par galveno izsargāšanās metōdi izmantojot pārtraukto dzimumaktu. jāatzīst gan, man šķiet, tai laikā reāli bija tikai divas izsargāšanās metōdes - pārtrauktais dzimumakts un celibāts. tā nu lūk, manam pusonkulim ir divi brāļi, mans tētis un viņa vecākais brālis voldemārs, kurš mūs rītdien vedīs uz tiem Latgales laukiem. spriežot pēc tā, cik daudz seksa stāstu es savulaik dziļā bērnībā dzirdēju no babiņas, jādomā, ka laikam jau viņiem tā metōde tīri labi strādāja, ja piedzima tikai divi. vai arī man ir izkropļotas atmiņas un tas vienmēr bija viens un tas pats stāsts. vispār interesanti, ka mēs daudz vairāk par seksu ar viņu runājām, kad man bija septiņi līdz desmit gadi, nekā vēlāk, kad tas pat būtu bijis vairāk "aktuāli" (nē, es nebiju diez ko moderna un nezaudēju nevainību piecpadsmit gados, bet tas taču īstais laiks, kad par šīm lietām runāt!). varbūt tas tāpēc, ka tad mēs vairs nedzīvojām kopā, un viņa arī kļuva jau pārāk veca, lai daudz ko stāstītu, un tad vēlāk nomira. vispār jāpadomā, kā tur hronolōģiski sanāk, kas bija vispirms, babiņas nāve vai nevainības zaudēšana, hmm.
bet visskaistākais stāsts manās bērnības atmiņās vienmēr laikam būs par to, kā mans vectēvs, iekļūstot avārijā ar velosipēdu, dabūja vaļēju kājas lūzumu (pēc stāsta - kājas divas daļas turējušās kopā vien ar ādas/gaļiņas strēmeli), un kā tas slikti saauga un bija divreiz jālauž vaļā.
man laikam ir diezgan interesanti selektīva atmiņa, jā.
viņš gan nav man pavisam pilnvērtīgs onkulis, jo viņam un manam tētim bija katram cits tēvs. babiņai pirmais vīrs nomira ļoti stulbā veidā - no asins saindēšanās, kuru dabūja caur niecīgu brūcīti pirkstā. jo atteicās atrādīt ārstam, kad pirksts bija apsārtis un piepampis. kad pirksts palika zilgans, tad beidzot tika atsaukts ārsts, bet tad gan arī manam neīstajam vectēvam, kuru laikam sauca vaclavs (vai arī jānis, neatceros, kurš bija kurš), jau bija mega drudzis asins saindēšanās dēļ, un viņš vienkārši nomira.
man ļoti patīk stāsts par to, kā babiņas otrais vīrs vēl pirms kāzām gāja kaut-kādā-kara-dienestā-or-smth, un viņa atteicās šo pat bučot uz atvadām, lai neizskatītos pēc nogribējušās vieglas uzvedības sievietes ar bērnu. lai gan baigi gribējās bučot. now how silly is that? bet sanāca ļoti labi, šis palika gribot, haha. solījis precēt jau gan bija vēl pirms visas epopejas ar došanos kaut-kādā-dienestā.
viņa vispār bija baigā funkcionālā sieviete tos apmēram divus, trīs gadus, ko nodzīvoja atraitnes lomā - pati ne tikai kopa visus lopus un bērneli, bet tur arī pļāva pļavās sienu etc, man patiesībā grūti to iztēloties, jo viņai bija tik maigs raksturs ka dūjai. lai gan tas, protams, it kā nenoliedz augstu funkcionalitāti, bet parasti tik maigi cilvēki ir arī diezgan nīkulīgi.
anyways, atpakaļ pie otrā vīra: protams, kad šis atgriezās no tā, kur nu bija aizdevies, viņi uzreiz apprecējās un ļoti daudz nodarbojās ar seksu, par galveno izsargāšanās metōdi izmantojot pārtraukto dzimumaktu. jāatzīst gan, man šķiet, tai laikā reāli bija tikai divas izsargāšanās metōdes - pārtrauktais dzimumakts un celibāts. tā nu lūk, manam pusonkulim ir divi brāļi, mans tētis un viņa vecākais brālis voldemārs, kurš mūs rītdien vedīs uz tiem Latgales laukiem. spriežot pēc tā, cik daudz seksa stāstu es savulaik dziļā bērnībā dzirdēju no babiņas, jādomā, ka laikam jau viņiem tā metōde tīri labi strādāja, ja piedzima tikai divi. vai arī man ir izkropļotas atmiņas un tas vienmēr bija viens un tas pats stāsts. vispār interesanti, ka mēs daudz vairāk par seksu ar viņu runājām, kad man bija septiņi līdz desmit gadi, nekā vēlāk, kad tas pat būtu bijis vairāk "aktuāli" (nē, es nebiju diez ko moderna un nezaudēju nevainību piecpadsmit gados, bet tas taču īstais laiks, kad par šīm lietām runāt!). varbūt tas tāpēc, ka tad mēs vairs nedzīvojām kopā, un viņa arī kļuva jau pārāk veca, lai daudz ko stāstītu, un tad vēlāk nomira. vispār jāpadomā, kā tur hronolōģiski sanāk, kas bija vispirms, babiņas nāve vai nevainības zaudēšana, hmm.
bet visskaistākais stāsts manās bērnības atmiņās vienmēr laikam būs par to, kā mans vectēvs, iekļūstot avārijā ar velosipēdu, dabūja vaļēju kājas lūzumu (pēc stāsta - kājas divas daļas turējušās kopā vien ar ādas/gaļiņas strēmeli), un kā tas slikti saauga un bija divreiz jālauž vaļā.
man laikam ir diezgan interesanti selektīva atmiņa, jā.
piešņauktā salvete | nošķaudīties