es patiesībā nesen tā nodomāju - what's the big deal ar negulēšanu jāņu naktī, es jau tāpat vairāk nekā pusi no naktīm neguļu, kāda starpība, kas tā par nakti. tāpat jau pietiekams uzkrājums, varētu tak tāpat kā ar atvaļinājumu, uzkrāt un pielietot pēc vajadzības.
tomēr pagājšnakt, kad laikam bija īstie saulgrieži, gulēt arī aizgāju tikai ap pusseptiņiem un, pie tam - vecāku gultā, jo viņi aizbrauca uz luksemburgu, piecos no rīta atvadījāmies un pēc tam man bija slinkums iet mājās.

sapņos, kā parasti, biju kādā interesantā vietā, šoreiz uz kaut kādas visai nožēlojamas, dubļainas salas, un ar kaut kādu peldpūsli slepenīgi un netīšām caur lielām briesmām aizpeldēju uz citu blakusesošu salu, kur bija brīnišķīgs applūdis rotaļlaukums ar koka šūpolēm, ielas, kurām vienā un tajā pašā vietā bija vairāki nosaukumi, un mājas, uz kurām bija rakstīts "this house doesn't give anything away". tā arī nesapratu, vai tas nozīmēja, ka nedod bezpajumtniekiem sviestmaizes un tēju vai arī, ka neatklāj savu būtību.
visa vide bija brūni-pelēka un, lai gan mazliet nomācoša, man tur patika, es biju nelegālis un tas bija brīnumjauki satraucoši