I have so many questions. :D šī labāk būtu saruna dzīvē, bet es pateikšu tikai to, ka man šķiet interesants tas moments, kur tev kāda uzdevuma / problēmas risināšana / sasniegšana vai nu izveidojas par sienu, vai ne. proti, droši vien nav tā, ka visas problēmas un pienākumi tavā dzīvē parādās kā sienas un to risināšana paredz to triekšanos ar galvu — gribētos domāt, ka ir problēmas, kuras "neparādās" kā sienas. man tad gribētos izolēt tikai šīs sienas-problēmas vai atrast to slieksni, pēc kura problēmas pārtop par sienām, nofrīzot to ainu un padomāt par to. savukārt, pēc tam tā siena droši vien arī dalās dažādos variantos, kur tā siena tur ir eksternālu pienākumu / uzdevumu dēļ, un tad ir gadījumi, kur tu to sienu esi nolikusi pati, jo tas, ko gribi izdarīt, vienkārši ir legit sarežģīti un nav acumirklī skaidrs, kā to izdarīt. respektīvi, es centību redzu kā līdzekli, bet to, kas otrā pusei sienai, kā mērķi, un mani interesē, kā tās sienas veidojas, jo es arī tā mēdzu sajusties, bet tad es par to nerunātu tādiem pašiem vārdiem, kā tu. es pakavētos pie šiem sienu izveidošanās iemesliem un ļoti iespējams intuitīvi drīzāk par problēmām uzskatītu tos, nevis to, vai es gana daudz cenšos, bet tas man tā intuitīvi, nedaudz padomājot par šo problēmu, I dunno