es, starp citu, nemaz nebūtu tik droša, ka konvenciju ratificēs, jo sevišķi šī valdība – arī tādēļ, ka diskusijas par un ap šo jautājumu ļauj aizēnot daudzus citus, ne mazāk būtiskus tematus (piemēram, oligarhu jautājumu, nodokļu un veselības aprūpes reformu). bet tas, kāpēc, manuprāt, ir ļoti būtiski konvenciju ratificēt, ir fakts, ka LV diemžel ir ļoti nesakārtota kopējā sistēma, t.i., protams, mums ir krimināllikums, kurš tehniski ļauj sodīt varmākas, bet trūkst savstarpējās sadarbības starp prevencijas, novēršanas un apkarošanas institūcijām, trūkst ilgtermiņa atbalsta sistēmu cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības (piemēram, krīzes centru, informatīvo resursu, pieejas juridiskām un cita veida konsultācijām), un aktivitāšu, kas ļautu vardarbību novērst vēl pirms tā sākusies, pirmkārt, iemācot bērniem un pieaugušajiem atpazīt “brīdinājuma zīmes”, ka pastāv vardarbības draudi, otrkārt, veltot resursus tam, lai mācītu cilvēkiem nekļūt par varmākām (un stereotipisko dzimtes lomu kritiska izvērtēšana arī iekļaujas šeit, jo, ja cilvēks saprot, ka nav tā, ka vīram obligāti jānes mājās milzīgā nauda, bet sievai obligāti jāmazgā trauki, tad sieviete, kuras vīrs nenes to milzīgo naudu, neatļausies pret viņu tādēļ izturēties emocionāli vardarbīgi, un vīrietis, kura sieva aicinās dalīt trauku mazgāšanas darbu uz pusēm, neatļausies tāpēc viņu iekaustīt). un konvencijas mērķis ir ieviest tieši to, efektīvu, visaptverošu struktūru, kas nodrošinātu maksimālu atbalstu vardarbības novēršanai.

un fakts, ka Tev nav pieredzes ar vardarbību, nekādi neliedz Tev izteikt savu viedokli! es vienmēr atviegloti nopūšos, uzzinot, ka kāda sieviete, ko pazīstu, nav piedzīvojusi pret sevi vērstu fizisku, seksuālu vai emocionālu vardarbību, jo diemžēl gan es, gan gandrīz visas manas draudzenes vismaz reizi mūžā ar to ir saskārušās. bet es gribētu uzsvērt, ka tas nenozīmē, ka mans vai viņu viedoklis ir kaut kādā veidā individuāli leģitīmāks par Tavējo. “sajūtu viedoklis” NAV fufelis, tas ir ļoti svarīgs - tas vienkārši ir pielāgojams galvenokārt personiskā līmenī, t.i., to atšķirībā no pētījumu datiem nevar vispārināt. tādēļ kā pamatojumu saviem argumentiem es tomēr izvēlos primāri nevis personisko pieredzi, bet gan pētījumus un statistiku, un tā diemžēl ir drausmīga.

atvainojos, ka tik gari (es pat nezinu, vai Tu šo vispār lasīsi), man vienkārši šķiet, ka diskusija un viedoklis ir nevis kaut kas, par ko atvainoties un ko censties apslāpēt, bet viens no produktīvākajiem veidiem, kā pašam strukturēt savu viedokli un saprast to citu viedokļu kontekstā. tāpēc es ļoti, ļoti priecāšos, ja Tu izteiksi jebkādus iebildumus saistībā ar šo, kas Tev ir - arī tāpēc, ka man ir interesanti izzināt un saprast citas perspektīvas uz Stambulas konvencijas jautājumu.