taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on February 1st, 2018 at 10:28 pm
tas, ko ļoti bieži pārprot, runājot par ar dzimumu saistītu vardarbību vai dzimtes diskrimināciju, un ko es arī, šķiet, redzu no Tava komentāra, kur norādi, ka Tev liekas, ka Stambulas konvencijā “vīrietis tiek postulēts kā atpalicis, sievietes attīstību traucējošs” - regulāri tiek pieņemts, ka runājot par sistēmiskām problēmām sabiedrībā, kas noved pie statistikas, kur biežāk no vardarbības un diskriminācijas cieš sievietes, tiek apgalvots, ka vīrieši kaut kā ir pie tā vainīgi. bet tas ne tikai tā nav, neviens cilvēks, kurš ir iedziļinājies dzimtes studijās un/vai feminismā arī to neapgalvo! runa ir par problēmām sabiedrības struktūrā (kas veidojusies vēsturiski un ko uztur gan sievietes, gan vīrieši, un no kā atšķirīgos veidos cieš gan sievietes, gan vīrieši (piemēram, uzskats, ka vīrieši ir mazāk emocionāli, traucē viņiem apgūt veselīgu emociju vadīšanu un bieži ierobežo viņu iespējas “pieņemami” paust savas emocijas, uzskats, ka vīrieši neprot apieties ar bērniem, bieži ierobežo viņu iespējas dažādos veidos iesaistīties ģimenes dzīvē utt). jā, vēsturiski tas ir nozīmējis, ka vīrieši lielākoties atrodas priviliģētās pozīcijās un viņu iespējas attīstīt sevi daudzās jomās ir bijušas lielākas, nekā sievietēm, taču ir jāsaprot, ka, diskutējot par vīriešu dominanci, runa ir nevis par to, ka kaut kādi konkrēti ļaunie vīrieši atnāk un piespiež konkrētas sievietes kaut ko darīt vai nedarīt, tādējādi apgrūtinot viņu attīstību, bet ka vīrieši kā statistiska grupa dominē (t.i. visiem vīriešiem kopumā ir daudz vairāk varas, nekā visām sievietēm kopumā), jo viņiem ir vieglāk “nejauši” nonākt varas pozīcijās. te varētu arī veidot nelielu atkāpi par intersekcionalitāti – piemēram, man pilnīgi noteikti ir vairāk varas, nekā nabadzīgam, mazizglītotam romu tautības vīrietim to mazpilsētas – jo privilēģiju gūšanā lomu spēlē gan dzimums, gan ekonomiskais un cita veida sociālais stāvoklis. būtībā – atpalikuši ir nevis vīrieši, bet sistēma institucionālā līmenī, kas nenodrošina visiem līdzvērtīgas iespējas dažādos aspektos, un tas arī ir tas, ko nepieciešams mainīt.