tas, kas man pašai šķiet it kā smieklīgi, bet arī stulbi, ir fakts, ka man jau principā problēma ir tikai ar attieksmi pret sevi (precīzāk, pret sava ķermeņa izmēru), nevis uzvedību vai attieksmi pret citiem, jo nekādus skaistuma rituālus es neveicu un nekad neesmu bijusi ieinteresēta veikt. tāpēc arī grūti saprast, kāpēc problēma joprojām pastāv. bet nu labi, esmu to iezīdusies ar mātes pienu un gadiem ilgi atklausījusies runas par resnumu un nepieciešamību ēst mazāk, varbūt vienkārši jādod tam laiks, lai pāriet.