ok, skaidrs.

daļa sabiedrības vēlas izmaiņas, un vēl lielāka daļa ir bez konkrēta viedokļa, tā ka tur atliek tikai pienācīgi norādīt uz ieguvumiem, ko konkrēta veida pārmaiņas mums dod, lai cilvēki būtu ieinteresēti sadarboties. protams, vienmēr būs tādi, kas visam pretosies. bet šeit labā ziņa ir arī tāda, ka nav jau uzreiz jāmaina VISA sabiedrība. uzņēmums pēc uzņēmuma, izglītības iestāde pēc izglītības iestādes, kamēr sasniedzam kritisko masu. nu, un plus vēl mērķtiecīgs sabiedrību informējošais darbs kopumā. nepiekrītu, ka ir adekvāti vērtēt ļoti plašu jomu (cilvēktiesību aktīvismu) vērtēt pēc ekstrēmiem piemēriem, tā dēļ paziņojot, ka pilnīgi viss tajā īstenotais ir nepareizs.

nu, un šeit Tu arī runā drusku tā, it kā prašana/neprašana būtu statiski lielumi. (: ja katrs cilvēks, kurš darbā saskaras ar kādu nozīmīgu problēmu, uzreiz meklētu citu darbu, nevis meklētu veidus, kā jautājumu risināt sev piemērotā veidā, nevienā uzņēmumā nebūtu normāls pastāvīgu darbinieku apjoms.

turklāt es nevaru līdz galam piekrist tam, ka tad, ja cilvēks konkrētā amatā esot, nesaprot komunikāciju, viņš uzreiz nav profesionāls. tas ir līdzīgi kā ar, piemēram, uzņēmumiem specifisku iekšējo "slengu", ko var nepārzināt izcils speciālists, kurš iepriekš strādājis citā uzņēmumā ar citu "slengu" - šis komunikācijas veids ir jāapgūst, bet atšķirība ir tajā, ka neirotipisks cilvēks lielākoties to varē izdarīt daudz vieglāk, bieži vien intuitīvi, un ātri saprot, ka vajag kādam kaut ko jautāt (bet arī ne vienmēr, jo, piemēram, sociālās trauksmes gadījumā, kas var būt nesaistīta ar AST, arī tas var būt apgrūtināts process), ar cilvēkiem, kam ir AST, var būt visādi.

protams, ka atlaist darbinieku, kurš nespēj veikt savu darbu, nav diskriminācija. bet ir diskriminācija nenodrošināt viņam pienācīgu iespēju to darbu apgūt un tiešām veikt. jo, ja neirotipiskam cilvēkam varbūt pietiks ar "izturies pret klientu laipni", tad cilvēkam ar AST varbūt vajadzēs precīzāku skaidrojumu, ko tas nozīmē (un īstenībā jau precīzāks skaidrojums nāktu par labu pilnīgi visiem, līdzīgi kā universālais dizains), un tā nav nekāda sniegpārsliņu būšana. Tevis minētais piemērs ar viesmīli, kurš nesaprot Tevis teikto, ir tieši tāda situācija, kuru LAA un citi tiecas novērst, nodrošinot iespēju cilvēkam, kurš varbūt grib strādāt par apkalpojošo personālu ēdināšanas uzņēmumā, saņemt nepieciešamo atbalstu no uzņēmuma vadības - piemēram, tāda veida apmācību, kas ļautu efektīvi apgūt nepieciešamās prasmes (jo veids, kādā skaidro darba uzdevumu un mijiedarbību ar klientu var būt jāpielāgo, lai cilvēks to patiešām varētu aptvert un īstenot) un mentorēšanu uz vietas darbā. turklāt liela daļa resursu ir vērsti tieši uz to, lai cilvēki ar AST atrastu sev tiešām piemērotas darba vietas, būtu informēti par iespējām.