jā, man šķiet, tā ir viena no svarīgākajām lietām pasaulē, lai varētu uzņemties rūpes par bērnu - spēt empatizēt arī ar situācijām, kuras pats uz savas ādas neesi pieredzējis, un censties nevis atrast quick fix, kas ļautu pašam tikt prom no savas neērtības situācijā, bet gan meklēt tādu risinājumu, kas būvē bērnam drošu pamatu zem kājām, sniedz uzticamas "aizmigures" sajūtu (pat tad, ja reāli nav iespējams ņemt un izdarīt kaut ko konkrētu, lai situāciju novērstu)

un man ir ļoti, ļoti skumji, ka Tev ir un ir bijusi tāda sajūta par savu mammu. neviens to nav pelnījis, tā justies. katrā ziņā, even if you were a freak (which I wouldn't say you are, but, hey, I'm no expert), you're absolutely the best kind. what should we do about it? CELEBRATE IT! :*