es arī esmu cilvēks, kam izteikti patīk pozitīva vide, laba gaisotne. bet ir skaidrs, ka to, tāpat kā teju jebko citu, nav iespējams nodrošināt konstanti, bez pārtraukuma, pilnīgi visu laiku. konflikti un mīlīga vide nav pretrunā. patiesi mīlīga vide ir iespējama tikai tad, kad pieņemam konfliktu iespējamību un, pie tiem nonākuši, nevis bēgam no šī potenciāla, veidojot slēptu iekšējo spriedzi, bet gan tos risinām. un, ja patiešām galīgi nav iespējams atrisināt, izvērtējam, vai nepieciešams konkrētos cilvēkus paturēt savā vidē.

domāju, ka nav jāapspiež ne viens, ne otrs, ir jāļauj šīm lietām pastāvēt līdzās, uzturot vienai otru, ka iņ-jan. manuprāt, ja emociju paušana/konflikti patiešām padara mīlīgu vidi pilnīgi neiespējamu, tad problēma nav emociju paušanā, bet gan vidē esošo komunikācijas prasmē un spējā pieņemt cilvēku emocionālās pasaules daudzslāņainību.