Ja man patīk ego death ideja kā ceļš uz wholeness un connectedness, tad galināšanas procesā skaitās, ka svarīgāks ir ego vai attiecības? :D
/L.

Bet ar ego death you cannot actually be a whole being just a fragmented collection of processes with no one in charge so how can you actually decide to connect?

Apmēram tāpat kā organismā uzsūcas barības vielas, par ko mēs pieņemam, ka tās nav apzināts process, bet, protams, var gadīties, ka tas ir pārpratums. Piemēram, vēža šūnas kā šūnas ar augsti attīstītu ego. :) Tajā pašā laikā - barības vielas var uzsūkties, ja kāds ego tās piemērotā veidā ievada organismā, un organisms iet bojā, ja šādas ego ietekmes nav. Tad atkal mirušais ķermenis citādā veidā sakonektējas ar ko citu ārējā realitātē - ar gaisu, ar zemi, ar uguni, kaut kāda komunikācija jau vienmēr paliek, no kā nevari izkāpt, ego tikai rūpējas, lai tas viss turētos kaut cik kopā. Mans ego šobrīd domā, ka viņam tas nav vajadzīgs, mazais rakaris. :)

/L.

Tiklab, protams, var gadīties, ka ego, kurš vairs nevēlas lemt par vai mēģināt nodrošināt sava organisma homeostāzi, līdzinās vēža šūnai.