Jā! Un vēl vairāk skumji, ka jābūt vismaz ļoti nogurušam vai jājūtas slikti, lai atteikums izklausītos kaut cik legit, bet iemesls "ja es ieradīšos, tad noguršu un sajutīšos slikti" ar neierašanos kā preventīvu pasākumu, lai neiekristu tajos stāvokļos, bieži skaitās pilnīgi nepieņemams.

Pēdējā laikā ļoti izteikti izjūtu savu atbildību pašai pret sevi, kas mēdz nonākt konfliktā ar citu gaidām. Un tajos brīžos šīs gaidas šķiet negodīgas, jo kāpēc gan jebkuram, kurš formulē, ka esmu tādā vai citādā līmenī viņam svarīga, būtu mani jāmudina darīt jebko, kas mani tuvina smagiem iekšējiem stāvokļiem. Ja tas ir par to, ka manas rīcības trūkums cilvēkam saistās ar to, ka cilvēka paša vajadzības netiek apmierinātas (atvainošanās?), tad tā ir sava veida atkarība no manis, kas atkal nav īsti par mums kā atsevišķiem cilvēkiem.

Vienkārši aktuāla tēma. :)
Liepa