eh. oriģināli es biju ietvērusi tieši šādu atrunu, ka runa, protams, ir par saprātīgu un līdzsvarotu attieksmi. vienkārši "pašaizliedzība valsts labā", manuprāt, ir nevis atkāpšanās no klaja egocentrisma, bet pamatīgs riska faktors, pašaizliedzība vispār ir ļoti slidena lieta. ar savas labklājības likšanu pirmajā vietā es nedomāju kaut kādu uzvārīšanos vai citu vajadzību neņemšanu vērā, bet gan atbildības uzņemšanos par to, lai pirmkārt nodrošinātu, ka pats esi funkcionāls un veselīgs indivīds, un TIKAI TAD ķertos pie valsts vai novada būvēšanas, tas arī viss. un šī ir lieta, ko cilvēkiem iemāca pārāk reti, būt PAŠIEM atbildīgiem par savu labklājību, nevis "pašaizliedzīgi celt valsti", ciest un pieprasīt, ka tā valsts apmierina tavas vajadzības un vēlmes, un padara laimīgu.