protams, ka cilvēki to visdrīzāk nedara speciāli! un es nevienu nevainoju. bet pati vienkārši nedaudz biju šokā, kad sapratu, ka man praktiski nav atmiņu no gandrīz vesela gada manas dzīves, jo lielākoties to pavadīju pilnīgi viena pati sēžot vai nu dzīvoklī vai pagalmā, vai LU svešvalodu katedrā kādā stūrī, jo nebija, kur mani likt. un galvenais - nevienam netraucēt. un ir diezgan creepy saprast, ka vairāk nekā 20 gadus vēlāk, es joprojām cenšos darīt tieši to, nevienam netraucēt, visu laiku jūtoties tā, ka traucēju ar savu eksistenci vien.