es domāju, ka noteikti izdarīji pietiekami!!! un es droši vien arī. pasaule vienkārši ir tā kaut kā dīvaini iekārtota, ka, jo vairāk dari, jo vairāk gribas :D

bet padomāt par sevi ir ļoti viltīga lieta. es zinu, ka es tagad "padomāju par sevi" daudz, daudz vairāk, nekā agrāk, bet arī lielā mērā tāpēc bieži liekas, ka es jau esmu sev tik daudz visādu "atlaižu" devusi, cik var gribēt?!? bet vispār jau laikam daudz var gribēt. varbūt pat, ka ir vērts gribēt, lai viss ir fundamentāli tā, kā es gribu (tb, ne visos sīkumos, bet pamatprincipi). pat, ja uzreiz līdz tam netiek, tas vismaz ir soli tuvāk, nekā pieņemt, ka jādzīvo vienkārši pielāgojoties, vai ne. tikai tie stulbie kompromisi, ugh.