pamodos 8.34, nogulējusi 5 modinātājus sākot no plkst. 6.00
autobuss - deviņos. pirmā darbība pēc pamošanās, kad sapratu, kā viss ir, protams, bija zvanīt taksim. tas bija foršākais šoferis pasaulē, jo, pateicoties viņam, es paspēju uz to autobusu, mēs aiztraucāmies līdz alfai, braucot pa visādām mazām sānieliņām, kamēr es sazvanīju luxexpress, uzzinot, ka tur ir pietura, un sarunājot, ka autobusa šoferis tiks informēts, ka tajā jāapstājas. tagad esmu autobusā ar nemazgātiem matiem un pidžammas džemperīti mugurā, bet paspējusi. man veicas, ha! tagad tikai jācer, ka nesākšu vemt, mēģinot busā pastrādāt, lai nebūtu tas jādara brīnišķīgo Tallinas brīvdienu ietvaros. katru šādu reizi uztveru kā pierādījumu tam, ka nekad nevajag padoties, pirms skaidri nezini, ka esi zaudējis. vienkārši mēģināt un skatīties, vai kaut kas sanāk.