*sēžu un riju sieru, kožot to kumosiem, runāju ar sevi luņu tualetē, kamēr citi gaida savu rindu, atteicu tikšanos, uz kuru nevarēju iet, neiegājusi dušā vai csm nepārvilkusi t-kreklu (staigāšu t-kreklā līdz sniegam), jūtos vainīga un pārcentīga idiote par to, kā seminārā runāju un esmu izdomājuši mākslas antro esejas tēmu, argh bloody fucking hell. un ar visām tieku galā ļoti labi, šo it must be working, right?

pagaidām lielākais pluss no terapijas ir spēt sev pateikt "OK, today I'm over and out"