ļoti patīk, ka Outlook nodrošinātajai vēstuļu saņemšanas tracking funkcijai ir šāds lielisks elements (izcēlums treknrakstā mans)

Piezīme: Šī ir apstiprinājuma vēstule, kas apliecina tikai to, ka Jūsu nosūtītā vēstule ir saņemta un atvērta. Tas nenodrošina to, ka saņēmējs to ir izlasījis vai sapratis vēstules saturu.

uzreiz iztēlojos, kā tas būtu, ja tiktu ieviesta tāda funkcionalitāte, kurā patiešām tiek pārbaudīts, vai saņēmējs ir izlasījis un sapratis. tāds kā mini lasītprasmes tests, kas jāaizpilda, pirms pastkaste ļauj aizvērt vēstuli (iespējams, pat visu pārlūka lapu!). "Lūdzu, izlasiet vēstuli. Pēc tam izlasiet jautājumus un atzīmējiet atbilstošāko atbildi. 1.Vēstules sūtītājs ir a) Jūsu priekšnieks b) Jūsu sieva c) dusmīgs 2. Vēstules sūtītājs vēlas a) uzzināt, cik ilgā laikā Jūs pabeigsiet jaunākā ēzeļu sprosta būvēšanu b) saņemt Jūsu sagatavoto akadēmiskā žurnāla rakstu c) saņemt Jums izsniegtā aizdevuma atmaksu 3. Vēlamās rīcības neveikšanas gadījumā a) sekos rājiens b) tiks uzsāks kriminālprocess c) Jums ar vēstules sūtītāju būs kopīgi jādodas patērēt alkoholiskus dzērienus viņa izvēlētā vietā un laikā . Paldies par atbildēm!"

nu, vai vismaz prasība ielikt ķeksīšus kaut kādos dialoga logos, a la "apstiprinu, ka esmu saņemto izlasījis un sapratis" vai "apstiprinu, ka esmu saņemto izlasījis, bet neesmu sapratis", vai "neesmu ne izlasījis, ne sapratis"

es reizēm eju pa ielu ar lielajām austiņām, neieslēdzot nekādu mūziku - vienkārši klausos savā elpā un soļu ritmā

reizēm arī darbā, ja esmu kaut ko klausījusies austiņās, es tās nenoņemu (samērā reti gan, jo jāvēdina taču ausis, haha), bet tad šodien jutos neērti, kad pēc kāda brīža, sēžot ar klusumu austiņās, ieslēdzu atkal mūziku. jo tad, kad mūziku klausās kolēģis, es caur viņa austiņām uz āru dzirdu mūzikas skaņas - līdz ar to, pieņemu, ka var gadīties, ka arī manējās kaut ko laiž garām. un bija tā, ka kolēģes tur kaut ko runājās, man bija tas klusums austiņās, tad es ieslēdzu mūziku un satrūkos, vai nevar to dzirdēt, jo tas varētu likties dīvaini. tad padomāju, kāda starpība, ja arī tā būtu, nekas netraucē man būt dīvainai.