es reizēm eju pa ielu ar lielajām austiņām, neieslēdzot nekādu mūziku - vienkārši klausos savā elpā un soļu ritmā

reizēm arī darbā, ja esmu kaut ko klausījusies austiņās, es tās nenoņemu (samērā reti gan, jo jāvēdina taču ausis, haha), bet tad šodien jutos neērti, kad pēc kāda brīža, sēžot ar klusumu austiņās, ieslēdzu atkal mūziku. jo tad, kad mūziku klausās kolēģis, es caur viņa austiņām uz āru dzirdu mūzikas skaņas - līdz ar to, pieņemu, ka var gadīties, ka arī manējās kaut ko laiž garām. un bija tā, ka kolēģes tur kaut ko runājās, man bija tas klusums austiņās, tad es ieslēdzu mūziku un satrūkos, vai nevar to dzirdēt, jo tas varētu likties dīvaini. tad padomāju, kāda starpība, ja arī tā būtu, nekas netraucē man būt dīvainai.