šņuk, tie paši devītie reizēm tomēr var būt tādi ķēmi. stundu ar otru 9.klasi tagad vairs galīgi negribas.

ai, štrunts par pusaudžiem, olaines pašvaldība ir simtkārt sliktāka, jo savāc skolēnus, kuriem pēc pusotras nedēļas sākas eksāmeni, SKOLAS DIENAS VIDŪ skatīties kaut kādu tur 4.maija balagānu, ko taču mierīgi varētu darīt pašā ceturtajā (un potenciālais arguments "tad neviens neatnāks", manuprāt, tikai norāda uz šī balagāna kvalitātes un lietderības līmeni). un vispār, domāju, ka tik šausmīgi viņi arī bija tikai tāpēc, ka zināja, ka nākamajā stundā ies "pastaigāties". esmu dusmīgs un vīlies. un noguris no šitās mūžīgās čakarēšanās, kur es jau varu plānot, ko gribu, bet principā neviens ar to nerēķinās un uzzināt par šitādiem sagaidāmiem tizlumiem var tikai starp visādiem citiem bezjēdzīgiem sūdiem ar skaļām pusmūža tantukupieredzējušu skolotāju sarunām fonā sapulcē dienu pirms, nav jau nekādas iespējas kaut kur laicīgi nopublicēt visādas sagaidāmas izmaiņas, izveidot kaut kādu elektronisku informācijas apmaiņas rīku vai fucking kaut kā izmantot esošo mykoob, un, paskat, kā es efektīvi pati kļūstu par tādu īgņu, kas par to un šito sūdzas. es skaidri redzu, kā manī, ja es strādātu tepat, tāpat, ātri vien sakrātos milzīgs rūgtums par to, ka es pūlos, bet nejūtu nekādu novērtējumu.

labi vismaz, ka es varu izteiksmīgi imagināri bitchslap to mazo balstiņu manī, kas saka, ka viss šis dienas sabrukums ir tāpēc, ka vakar atļāvos izbaudīt dzīvi, nevis VĒL pacensties. bet, protams,
tā ir pirmā sajūta - re, re, visu, kas slikts, esi pelnījusi, rekur tev sods, še, tūliņ atradīsim vēl kaut ko, gaidi.

UPD: signed, sealed and delivered. ha.