"Wetlands" by Charlotte Roche ir viena no dīvainākajām grāmatām, ko esmu lasījusi samērā ilgā laikā. visdīvainākais man liekas fakts, ka tā iekvalificēta pie erotiskās literatūras, jo, lai gan tur it kā ir salīdzinoši daudz satura, kas saistīts ar dzimumorgāniem, es nezinu gan, vai to varētu uzskatīt par kaut kādā veidā uzbudinošu literatūru, katrā ziņā, grāmata neatstāj iespaidu, ka tas būtu tās mērķis.

When I fuck a boy who likes it when I’m bleeding, we leave behind a huge, blood-splattered mess in the bed.

When I have any control over the particulars, I try to get fresh, white sheets to use. And I change positions and move around the bed as much as possible so there’s blood all over the place. When we’re fucking I like to be sitting or squatting so gravity helps as much blood as possible flow out of my pussy. If I simply lie there, the blood just pools. I also love it when someone goes down on me while I’m bleeding. It’s kind of a test of mettle for the guy.

When he’s finished licking and looks up with his blood-smeared mouth, I kiss him so we both look like wolves who’ve just ripped open a deer.

//Charlotte Roche, 2009, Wetlands

tik ļoti gribas mājās

šī pasīvi agresīvā vide ir vienkārši mokoša, labi, ka vismaz ir spožie mirkļi, piemēram, kad mēs ar tēti pie galda apspriežam, uz kuras planētas būtu vislabāk dzīvot, lai maksimāli izbaudītu saules aptumsumus