kopš kāda laika man ļoti patīk ārzemju braucienos par lietām domāt ~analōģijās, man ir tāda sajūta, ka tas labāk kontekstualizē vietas, notikumus un situācijas, vieglāk iekļaut esošajā atskaites sistēmā, vieglāk citiem paskaidrot, kā kaut kas ir bijis.

tātad, vakardien bijām luksemburgas turaidā (vianden) - attālums līdzīgs (kāda stunda no galvaspilsētas), galvenā atrakcija - viduslaiku pils un iespēja uz to braukt ar pacēlāju pāri ielejai. šodien, savukārt, luksemburgas alūksnē (grevenmacher) - miests netālu no robežas (gan tuvāk robežai nekā alūksne, jo iekš grevenmacher varēja vienkārši pāriet pāri tiltam uz vāciju), kur cilvēki no visas luksemburgas brauc staigāties pa tauriņu māju. tētis teica, ka tā vispār esot tāda tendence šai valstī - ka gandrīz katrā miestā ir viena kaut kāda "atrakcija", izklaides, kultūras utml. objekts, ko apmeklēt ļaudīm no tuvīnās (un reizēm arī ne tik tuvīnās) apkaimes. tauriņu mājā uzzināju kaut ko jaunu par bitēm: līdz šim man likās, ka darba bites, kas veic dažādus uzdevumus, ir vienkārši dažādas bites, tb, izšķiļas un tiek norīkota vākt medu, bet izrādās, ka patiesībā bites darba uzdevums atkarīgs no vecuma - pavisam jaunas bites tīra šūnas un baro kāpurus, tad 10-20 dienu vecās bites taisa jaunas šūnas, tad kādu laiku sargā pūzni, un tikai tad sāk lidot ārpus stropa vākt putekšņus etc, ko arī tad dara līdz mūža galam. vēl ļoti jauka bija tiltam pašā vidū uzlīmētā zīmīte (kamēr neesmu atpakaļ mājās, ar bildēm dalīties nevarēšu) ar tekstu "Europa ist cool / gegen nationalen Egoismus, fur Europa".

( tālāk seko vēl neinteresantāk par ģimenes dzīves problēmām )