ja man jau kādas pāris stundas tik ļoti nesāpētu galva, es teiktu, ka šodiena neticamā kārtā bija pat vēl labāka par vakardienu. tik daudz kā sadedzināta.

vēl karlīnes ballītē vienam viņas draugam bija tik savādi maiga un pieklusināta balss, tāda, kas caur šo klusumu neuzbāzīgi pieprasa, lai tajā klausies. man sevišķi patīk tādās balsīs klausīties.

vēl tagad nespēju pārstāt domāt par to jautājumu - ja tu varētu būt sarakstījis vienu grāmatu, jebkuru no jau sarakstītajām, kuru tu gribētu būt sarakstījis?

chili con carnage