kr taisa sev fake ēpasta adresi, un tur jāizvēlas jautājums paroles aizmiršanas gadījumiem. kr izvēlējās jautājumu "kā sauca jūsu pirmo skolu?" un atbildi "cēsu jēzus kristus galdniecības tehnikums". nospriedām, ka vispār, kad būsim atvēruši un stabili biznesā ieveduši savu bāru, varētu dibināt arī šādu skolu.

šodien pilsētas ielas mani pārsteidza ar dažiem valodiskiem sasniegumiem. vispirms izskatījās, ka ir iestāde, kas līdztekus pīrādziņiem piedāvā iegādāties kapeikas. patiesībā izkārtnē bija rakstīts "kapkeiki". es nemānos, tā patiešām bija. un tad es ieraudzīju, ka reklāmas stabi ar visādām nīgru sejas izteiksmju sievietēm džemperos piedāvā ģērbties "fraņču rivjēras stilā".

vēl es reizēm jūtos kā vecs, perverss onkulis. šodien, piemēram, ejot caur tuneli, pamanīju meiteni ar tāāādām kājām, vnk satriecošām, foršākās kājas, ko ilgā laikā esmu redzējusi, tādos cieši piegulošos legingos. nu, un es, kā jau izvirtulis, kas esmu, ignorēju savu ieplānoto kustības maršrutu, un vienkārši sekoju viņai, ejot aiz muguras un nepiedienīgi blenžot. attaisnojumam varu teikt, ka tāpat virziens bija pareizais, un viņa, kā izrādījās, pat devās uz ~manu galamērķi, tikai pa citu ceļu.