nākot no supernatural skatīšanās ar brāli, esot pilnīgi skaidrā un pat ne pārāk miegaina, nozvēlos plakaniski uz pagalma kāpnēm. tāda bezmazvai petrificus totalus sajūta, likās, nebijušas tās kāpnes, kuru dēļ sanāk slīpums, būtu ar seju trāpījusi zemē. tā apdauzīju tikai krūtis, ribas, vēderu un ceļgalus. ļoti dīvaini, patiešām, jo parasti, kad krītu, mans ķermenis ir pārsteidzoši funkcionāls (bet tas noteikti ir normāls kompensācijas efekts, ņemot vērā, ka citādi, esot tik neveikla, kā samērā bieži esmu, droši vien regulāri sevi kaut kā briesmīgi satraumētu), kamēr šoreiz, šķiet, miesa vispār nenofiksēja, ka gāžos, līdz kamēr biju jau principā garšļaukus.
bet nu, vismaz kaut kas jauns, vai ne.

varbūt tā ir zīme. jo sevišķi ņemot vērā, par ko es domāju, pirms tas notika, ha. ja tā, tad zīme visdrīzāk ir slikta.

man pašai savā kompānijā nav bijis garlaicīgi jau vismaz vairākus gadus. un tomēr es visai bieži jūtos garlaicīga.

You're an island of a girl
Adrift in a world with a rising tide
You know that the coming storm
Is gonna be a crazy ride