šis būs "īpašs" jaunaisgads.
ir tāds teiciens "kā sagaidīsi, tā pavadīsi" vai kaut kā līdzīgi. atliek cerēt, ka mans vecgada nakts plāns rakstīt eseju par to, kā ceļi veido cilvēku attiecības ar vidi, nozīmēs, ka nākamajā gadā man spīd iespaidīga akadēmiskā produktivitāte, nevis ražena vientulība, lol. lai gan, protams, starp šīm lietām mēdz pastāvēt korelācija. gan pozitīva, gan negatīva.

šonakt sapnī bijusī klasesbiedrene iveta bija atvērusi konsultāciju biroju no narkotikām atkarīgajiem kaut kādā šķūņveidīgā, noplukušā mājā, kas atradās netālu no maniem laukiem. laukos aizaugušais dīķis bija kļuvis par nelielu, bet ļoti skaistu ezeru, kurš bija pilns ar patiešām milzīgām zivīm - tādām apmēram vidēja piecgadīga bērna izmērā - kuras leca ārā no ūdens. viņām bija sarkanas acis. es biju patīkami pārsteigta.

ilze piedāvāja nebraukt mājās un sagaidīt jauno gadu pie viņiem; ļoti gribas tā darīt, bet vēl jāpadomā, kā tas atsauksies uz suni un eseju

updt: ilzes "tu mani esi jau pārāk sapriecinājusi, lai tagad pamestu" laikam ir labākais arguments tiešām nebraukt prom. laikam reizēm labākie plāni rodas neplānoti (: