kas man reāli riebjas - pēdējā laikā regulāri mūsu dzīvokļa tualetē ir apčurāta poda mala. es nesaprotu, nafig cilvēki aiz sevis nesakopj. nu, labi, varbūt kādai jocīga fiziolōģija un vislaik gadās, ok. bet nav jau tā, ka mums būtu baigais tualetes papīra trūkums, cik grūti paņemt un saslaucīt aiz sevis? es varētu vēl puslīdz saprast to lōģiku (lai gan nepiekristu, protams), ja būtu publiskā tualete - atnāks apkopēja, satīrīs, bet nu šeit taču pati dzīvo, pašai būs tur atkal jāiet, ja nu neviens cits pirms tevis nebūs gājis, baigi patiks pašai uz savu čuru uz poda malas skatīties? ugh.

pavisam nesaistīti un uz pozitīvākas nots -
vēl viena lieta, ko esmu secinājusi, regulāri apmeklējot baseinu - i'm slightly fascinated by women putting on make up. dažreiz es speciāli ilgāk žāvēju matus, tikai lai varētu lūrēt spogulī, kā kāda meitene, kura, manuprāt, tāpat izskatās lieliski, tērē laiku, lai darītu to un šo un vēl visu ko, no kā es neko nesaprotu. tas ir interesanti.

trauksme, jē. ><
meitene iekš 101e obviously bija pīpējusi istabā vai ko nu (ko varēja uzminēt jau no tā, ka, lai gan drošibas noteikumi saka, ka trauksmes gadījumā ir jāaizver durvis un logi, vienas istabas logs tika atvērts jau tad, kad mēs lielākoties visi bijām izgājuši ārā), rezultātā mēs VISI piecos no rīta padsmit minūtes stāvējām ārā, žāvājāmies un ņurdējām. labi, ka es vēl nebiju aizmigusi. uz brīdi pat noticēju, ka varbūt tā ir viltīga viltus trauksme, lai pa īstam iemācītu mums, ka jābūt kā skautiem - vienmēr gataviem. bet tomēr, universitātes darbinieki nav tik nežēlīgi, ha. cerams, vismaz būs mācība stulbajiem studentiem, kas neievēro noteikumus.

"viņiem tāpat jau grūti, arī bez zombijiem" (c) bernards