šodiena bija priecīgākā diena kopumā šeit pagaidām (atsevišķi ņemot ceilidh bija lieliskāk, bet tas bija tikai viens dienas elements).
sākumā tima ingolda lekcija, kurā viņš bija tik entuziastisks un priecīgs, un atgādināja man vāveri, un es biju izlasījusi tieši tos tekstus, kas ļāva man izcili saprast visu, uz ko viņš atsaucās. pēc tam ar abiem itāļiem un franču phd studentu germaine devāmies iedzert kafiju, es gan kafiju nedzeru, tāpēc izvēlējos tās studentu iestādes, kur bijām, specialty hot chocolate, ko viņi man pārdeva par parastās karstās šokolādes cenu, un kas bija episka! tur iekšā bija mazi marshmellows, un kanēlis, un virsū putukrējums un šokolādes skaidiņas, kas arī lieliski atrisināja brokastu problēmu (pēc šāda produkta jau vairs ēst negribas). dzerot kafiju/šokolādi attīstīju intelektuālu diskusiju ar germaine, un jutos kompetenta ne tikai tad, kad runājām par tēmām, kuras es pārzinu, jo esmu pastiprināti par to izglītojusies dažādu iemeslu dēļ (pārtika antropolōģijā, hah, vai etniskie saspīlējumi post-soviet valstīs), bet arī par vispārīgākām tendencēm antropolōģijas teōrijā un par uni specifisko teorētisko ievirzi kopumā.
tad veiksmīgi izdevās sameklēt nedārgus zaļus gumijniekus un perfekti paspēt uz baseinu.
laimīgi izpeldējusies atgriezos kopmītnēs, kur izmazgāju kedas un tad pagatavoju sev burkānu salātus, kurus konsumēju ar rupjmaizi un sidru, runājoties ar brāli un kolektīvi skatoties un uzjautrinoties par šova precamies!?!
sēriju. tagad tikai izdarīt vēl kaut ko produktīvu, un varbūt vēl noskatīties kādu filmu, un es varēšu, roku uz sirds liekot, teikt, ka diena bijusi augstākajā mērā izdevusies.
īstenībā, līdz šodienai es pat, par laimi, nebiju pilnā mērā apzinājusies, cik ļoti man pietrūkst brāļa humōra. jācer, ka šovakara deva būs pietiekama tuvākajam laikam, jo gan jau ka tuvākās nedēļas (visdrīzāk jau vairāk) laikā viņam neatradīsies vairs cita brīža, kad tik ilgi varēs atrauties no lotro, lai parunātos ar mani.