ai, nu, protams, jāparunā par mākslu, izmantojot savas lietu antropolōģijas zināšanas, tā vietā, lai pabeigtu visus darbus pašā lietu antropolōģijā, jā, jā, that's the way i roll, kāpēc gan ne. es droši vien būtu apēdusi to impulsu kontrōles testa marshmellow bērnībā, haha, lai gan varbūt arī nē, jo man būtu bail ēst kaut ko, kas izskatās pēc vates pikuča (es līdz četru gadu vecumam nezināju pat, kas ir šokolāde, mums nebija naudas tādām lietām, un kad es biju bēbītis un mamma pirka man biezpiena sieriņus, tad viņa ņēma nost šokolādi, jo man bija 101 alerģija, un riskēt nebija prātīgi).

[2:11:05 AM] Nora: bet es nemaz vēl neesmu noformulējusi neko, ir tikai visādas emocijas
[2:12:34 AM] Nora: man vispirms vajag izdomāt kā es jūtos..
[2:12:41 AM] Nora: viss ir pārāk sarežģīti
[2:13:26 AM] Nora: yeah i just don't know how to tell you that... i love you

tētis rīt (šodien) brauc uz lakauskiem. man arī gribas, tur ir lieliska kapsēta pļavu vidū, ko es šad tad mēdzu redzēt sapņos, man vienmēr ir gribējies tur tajā jau vecajā, aizaugušajā daļā gulēt zem kokiem, kuru zariem cauri spīd pavasara vai agras vasaras (kamēr vēl nav karsts) saule, lai pūš tāds silts vējiņš kā pēdējās dienas, kas bužina man čolku, un koku zari šūpojas, un mainās gaismas staru virzieni, čivina putniņi, un kaut kur staigā cilvēki, un ik pa brīdim iemaujas govis, kas ganās kādā no apkārtējām pļavām. iemigt un pamosties, būt uz pašas nomoda robežas, kad visa pasaule ir kā silts, mīksts flaneļa krekls, un ķermenis un prāts jūtas kā želeja vai drīzāk mīkla, staipīgs, starp kaut kādiem neredzamiem pasaules pirkstiem nosacīti plūstošs - cik nu tāda bieza, staipīga mīkla var plūst, i'm not a wave, i'm part of the ocean

ai, vienalga, uz laiku jāpārstāj sapņot un jātiek līdz tām maija beigām, varbūt tikai vienreiz noklausīšos dziesmu par kapsētu

stulbi, kad tā sapņu pasaule, tie notikumi kaut kā mazliet iejaucas realitātē, sajūta, ka būtu kaut kad jāpabeidz saruna, arī ja neatceros pat par ko runājām, sajūta, ka ir kaut kāds kontakts, nu bet nav taču, un es nezinu, vai "diemžēl" vai "par laimi"

pohuj par kaimiņiem, mūzika potenciāli kurlumu promotējošā skaļumā it will be.
nothing stable, nothing patient here