grūta izvēle -
iet uz vietējo maķīti, kurš, iespējams, vēl nemaz nav atklāts, mēģināt nopirkt lielo, garšīgo bulciņu,
vai aiziet uz vēl vietējāko mego, nopirkt pienu un ķiplokus, un ēst lielās garneles ķiploku mērcē ar zaļajiem zirnīšiem

vislabprātāk ēstu abus tādās mazmazītiņās porcijiņās, man riebjas izvēlēties, ha

bet mego ir tuvāk un es esmu slinka
lai gan bulciņu neesmu ēdusi jau veselu mūžību, un tā būtu laba pastaiga sunim
bet piens un ķiploki būs lētāk, jo pārējais man jau ir

tad jau laikam veselīgā pārtika it is, kā jau parasti
ēdu ļoti veselīgi aiz vistīrākā slinkuma un skopuma

ja man būtu kompānija un nebūtu žēl piecīša, ietu uz depo gremdēties nostaļģijā par laikiem, kad izlikos pilngadīga, velkot melnu kleitu un ņemot līdzi melnbalti rūtainu rokassomu

vispār smieklīgi, kad man bija 14, 15, 16, 17 mani konstanti notaksēja kā par pāris gadiem vecāku arī gadījumos, kur tam nebija nekāda aizdomīga iemesla, piemēram, nometņu activity leaders un tamlīdzīgi, tā ka atļaujos ticēt, ka tam bija kaut kāds iemesls; nu jau kādu laiku ir otrādi, muzejā mani novērtē uz 16 vai mazāk, varu izlikties par sava mazā brāļa mazo māsiņu, skatos kaut kādas baibas viltīgi uzņemtas bildes bez manas piekrišanas vai pasākumu bildes/video, un tiešām laikam tagad man piemīt kaut kāds muļķīgs babyface, laikam es pārāk daudz smaidu. žēl, ka nav nekādu ieguvumu no tā, izņemot, ka muzejos var ietaupīt naudu par biļetēm, bet arī tas nav svarīgi, jo tam ir nozīme tikai tad, ja eju kopā ar vecākiem

es vispār teiktu "ejiet, pērciet disku!", bet tā kā zinu, ka vienmēr jau nav lieku naudiņu, ja kāds ir ieinteresēts, varam kaut ko sarunāt.

tā kā daudzi no jums droši vien neko par viņām nezina, te ir maziņš ieskats