ja man būtu kompānija un nebūtu žēl piecīša, ietu uz depo gremdēties nostaļģijā par laikiem, kad izlikos pilngadīga, velkot melnu kleitu un ņemot līdzi melnbalti rūtainu rokassomu
vispār smieklīgi, kad man bija 14, 15, 16, 17 mani konstanti notaksēja kā par pāris gadiem vecāku arī gadījumos, kur tam nebija nekāda aizdomīga iemesla, piemēram, nometņu activity leaders un tamlīdzīgi, tā ka atļaujos ticēt, ka tam bija kaut kāds iemesls; nu jau kādu laiku ir otrādi, muzejā mani novērtē uz 16 vai mazāk, varu izlikties par sava mazā brāļa mazo māsiņu, skatos kaut kādas baibas viltīgi uzņemtas bildes bez manas piekrišanas vai pasākumu bildes/video, un tiešām laikam tagad man piemīt kaut kāds muļķīgs babyface, laikam es pārāk daudz smaidu. žēl, ka nav nekādu ieguvumu no tā, izņemot, ka muzejos var ietaupīt naudu par biļetēm, bet arī tas nav svarīgi, jo tam ir nozīme tikai tad, ja eju kopā ar vecākiem
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on March 16th, 2012 at 03:39 pm
gadi