auksts karstvīns no pakas

"these guys just spend every day of their afterlife being supremely gay"

drausmīgi kaitinoša sajūta, tā, it kā sirds būtu savilkta dūrē, nemāku citādāk aprakstīt, lai gan izklausās dumji. ne tā, ka īsti sāpētu vai kā, bet sāp un tāda riebīga sajūta, un, lai kā staipītos, netieku vaļā. kas par stulbībām.

besī, ka nevar kaut kur, zin, padusē attaisīt kādu lodziņu ribās, iebāzt roku, sagrābt plaukstā un bišķi paspaidīt, varbūt atlaistu, bet varbūt būtu ļoti slikti, haha.

atkal gulēju bibliotēkā, laikam aizmirsu ieslēgt modinātāju, jo mani netīši pamodināja kaut kāda tante, kas ienāca mazajā lasītavkabinetā, kur biju veiksmīgi noparkojusies. nogulēju kādas 40min vismaz.
uz vaiga nospiedies džempera raksts. labi, ka te nav spoguļa un es neredzu, cik smieklīgi tas izskatās. varbūt jāaiziet līdz tualetei paskatīties un papriecāties.
pamēģināju tikko ar datōru nobildēt, paskatīties, bet te tā gaisma tāda, ka neko nevar saprast, kā tad īsti izskatās. bet ar pirkstu pārbraucot, var just, riktīgi rakstains vaigs.
mazliet notirpusi kreisā kāja.
krūtīs joprojām akmens sirds(haha, nu, vajag taču kaut ko poētiski noraksturot).
gribas turpināt gulēt, bet kad tad man to negribas. un te tāpat nav diez ko ērti patiesībā.

updt: aizgāju, apskatījos. ir strīpains vaigs, ir. smieklīgi. jo sevišķi smuki uz plakstiņa, tur tā āda vēl plānāka, tāds tiešām sārts rakstiņš palicis, bet aiz brillēm jau ja baigi mani nepēta, nevar īsti saprast, kas un kāpēc. gan jau līdz brīdim, kad braukšu dziedāt, būs atgājis.

nogurums, noskumums, sāpes. un šādā kondīcijā man vēl būtu jāspēj kaut ko saprātīgi darīt. probably not gonna happen.