atkal gulēju bibliotēkā, laikam aizmirsu ieslēgt modinātāju, jo mani netīši pamodināja kaut kāda tante, kas ienāca mazajā lasītavkabinetā, kur biju veiksmīgi noparkojusies. nogulēju kādas 40min vismaz.
uz vaiga nospiedies džempera raksts. labi, ka te nav spoguļa un es neredzu, cik smieklīgi tas izskatās. varbūt jāaiziet līdz tualetei paskatīties un papriecāties.
pamēģināju tikko ar datōru nobildēt, paskatīties, bet te tā gaisma tāda, ka neko nevar saprast, kā tad īsti izskatās. bet ar pirkstu pārbraucot, var just, riktīgi rakstains vaigs.
mazliet notirpusi kreisā kāja.
krūtīs joprojām akmens sirds(haha, nu, vajag taču kaut ko poētiski noraksturot).
gribas turpināt gulēt, bet kad tad man to negribas. un te tāpat nav diez ko ērti patiesībā.

updt: aizgāju, apskatījos. ir strīpains vaigs, ir. smieklīgi. jo sevišķi smuki uz plakstiņa, tur tā āda vēl plānāka, tāds tiešām sārts rakstiņš palicis, bet aiz brillēm jau ja baigi mani nepēta, nevar īsti saprast, kas un kāpēc. gan jau līdz brīdim, kad braukšu dziedāt, būs atgājis.