izrādās, ka rīt nav jāiet uz skolu - es varēšu iet dziedāt! pilnīgi kā dzirnakmens no pleciem novēlās

no rīta laicīgi cēlos un devos lampot un pēc tam, kad panākumiem bagāta atgriezos mājās, biju samiegojusies un aizgāju pagulēt, un redzēju sapņos visādus pazīstamus cilvēkus. piemēram, tur mans dziedambiedrs bija atnācis uz mēģinājumu ar riteni un man bija tik šausmīgi skumji, ka manam ritenim joprojām ir nolūzusi stūre un es nevarēšu kādu gabaliņu pabraukt kopā un varbūt kaut ko interesantu parunāties. tad vēl es biju kaut kādā ēkā ar milzīgiem gaiteņiem (griestu augstums kā es pat nezinu kur, nu, vismaz trīsreiz augstāki, nekā parasti griesti ir), kur, jau ejot prom, satiku ronaldu briedi, un viņš man kaut ko ļoti svarīgu stāstīja (man bez zināšanas, kas tas ir, bija skaidrs, ka tas ir ļoti svarīgi), par kaut kādu diplomu, kas man jāiegūst vai ko es varētu iegūt, un es biju izmisumā, jo apkārt bija tāds troksnis, ka es vispār neko nevarēju sadzirdēt, izņemot, ka runa ir par diplōmu.
vēl es kādu cilvēku (bet nez kāpēc nezinu, ko) baroju ar konfektēm - iztinu no papīrīšiem un bāzu mutē. ņezinu, kāpēc es tā darīju, varbūt tam cilvēkam nebija roku. konfektes bija rīts, fortūna un migle. tāpēc, kad piecēlos, aizgāju uz veikalu un nopirku konfektes migle. sapņi ir labākā reklāma, ha.

mēs esam reāli kruts ansamblis, ja.
ziniet, kas ir nākamā dziesma mūsu jaunajā repertuārā? šī ridiculously well known dziesma , kurai nosaukumu es uzzināju šodien, ha. interesanti ir tas, ka mums uz ārzemēm aizbrauca alts un otrais soprāns un pievienojās jauns pirmais soprāns (kas visu laiku uz mēģinājumiem ņem līdzi savu bērnu, kurš mani mazliet kaitina brīžos, kad cenšas dziedāt līdzi un dara to pavisam šķībi, laimīgā kārtā gan viņš to pārsvarā dara tikai iedziedāšanās vingrinājumos un arī ne visu laiku, un mani tas kaitina tikai mazliet un tikai tad, ja viņš to dara for a prolonged period of time, un dažreiz viņš arī dara kaut ko ļoti piemīlīgu vai vienkārši izskatās cute, blenžot mātes portatīvajā datōrā (i wish i knew what he was looking at)), tāpēc tagad es laimīgi varu (nu, labi, nosacīti varu, haha) izvēlēties, ko dziedāt, un mācīties nevis pirmo soprānu, kas ir vnk melōdija, ko iemācīties ir pārlieku vienkārši, bet dziedāt kaut kādas otrā soprāna vai pirmā alta partijas un jūsmot par nepieciešamību domāt līdzi un piepūlēt smadzenes.
šeit gan tas mazliet neattaisnojas, jo liela daļa akordu ir vienkārši atkārtota viena nots, bet! man vismaz nebūs jāspiedz tās mokošās augšas (jo, protams, lai būtu no šiem elektrōapstrādātās balss akordiem arī basa partija ne kaut kur pakaļā zemu, mēs šo dziesmu dziedam kind of transponētu) :D