šodien mēģinājumā mēs tik skaisti dziedājām moon river,ka es apraudājos

like a bird in an aviary
singing just to be free

sea birds are blown into the rocks
grace is lost to thunder

vakardien sapņoju,ka kopā ar noru un vēl kādu meiteni bijām tādā kā rezervātā, kur brīvā dabā pie jūras un pa jūru ganījās ziloņi un dinozauri. es biju sajūsmā un ļoti vēlējos uzņemt daudzas fotogrāfijas, taču kaut kā neveikli man tas viss nāca, un bildēju arī tikai tos ziloņus ar meitenēm un visu laiku teicu viņām,lai nekustas tik ļoti, lai varu nobildēt viņas ar dinozauriem - visu laiku ar to domāju ziloņus un svešā meitene man prasīja, vai esmu garīgi atpalikusi, kur es te redzu kādu dinozauru. dinozauri tiešām tikmēr bija laikam paslēpušies jūrā. man un norai nez kāpēc bija mugurā tādas kuplas 18.gs kleitas

šodien, savukārt, dzīvoju kaut kādā lielā pilī, kas bija kaut kāda ļoti formāla, oficiāla iestāde. notika ballīte, kuras laikā daži ļaudis salauza krēslu, es centos to novērst, izglābt krēslu, bet rezultāts bija tāds, ka mani beigās apsūdzēja tā saplēšanā un zane linde, kas bija augsta amatpersōna tur, piesprieda man cietumsodu, kurš gan nez kādēļ nebija jāizcieš uzreiz. manai cilvēku grupai bija plānota kaut kāda ekskursija, un es skaidroju zanei lindei,ka cietumsodu labprāt izcietīšu pēc atgriešanās, kad pilij sāka uzbrukt liela orkiem līdzīgu pelēkas ādas cilvēka auguma mošķu armija, kas piebrauca lielos džipos. sakarā ar šo ātri tika evakuēti visi, kas pilī atradās - vesti projām ar ekskursijai paredzētajiem lieliem nordekas autōbusies, un projām tika vestas arī viņu mantas. mēs ar brāli arī nez kāpēc krāmējām ļoti daudz mantu kaut kādās kastēs un bijām lēni un palikām gandrīz pēdējie. brālis man sandalēs bija ielicis kaut kādus bloknotus un piestiprinājis ar pašu bloknotu gumiju, kas bija neērti, bet jāpacieš. nesot kādas no tām mantām,satikām zani lindi, kura teica, ka būtu labi, ja es pēc iespējas ātrāk izciestub savu cietumsodu, citādi viņai varētu sanākt problēmas - ka esot jau visādi iemesli, kāpēc mani varētu attaisnot, bet nu jau esot par vēlu - es teicu, ka ļoti labprāt būtu cietumā, jo tā šobrīd noteikti ir drošākā vieta visā pilī, un izrādījās, ka viņa nemaz nezināja, ka pilij uzbrūk tie orki. man ļāva neiet cietumā, bet mēs jau bijām palikuši pēdējie pilī, pie visām izejām milzīgas orku mašīnas, viss apkārt ļoti bīstams un biedējošs, un mūsu vienīgā iespēja bija iet pa pils pazemes tuneļiem, kas izkārtoti zvaigznes veida labirintā. taču arī līdz labirintam vēl bija jātiek ar visiem bloknotiem sandalēs

es ļoti gribēju zināt, kā un vai mums izdosies, bet pamodos

man laikam piektdien būs actual ballīte mājās ar cilvēkiem, kas man patīk, no kuriem ar pusi man tādas nemaz vēl nav bijis, oh, what beautiful future prospects, es jau sāku mazliet uztraukties