cukursēne
31 August 2011 @ 08:58 am
fukō svārsts  
es gribētu iepazīties ar vēl kādu, kurš, kad naktī smuki iereibis atbrauc mājās, ēd pankūkas un lasa umbertō ekō

tagad esmu atkal pamodusies un viss liekas kā liela, liela auzu pārslu putra, pasaule ir ķepīga, lipīga, gluma un es viņā esmu iestigusi kādā vietā, pārvietošanās prasa piepūli un dažreiz rodas nopietnas šaubas, vai vispār ir vērts pārvietoties, jo kas gan citā pļeckas vietā varētu būt labāks, nekā esošajā. es jau trīs vakarus pēc kārtas esmu bijusi ārpus mājas sociālos apstākļos. es esmu tērējusi enerģiju, lai vairākas stundas komunicētu ar pilnīgi svešu, un es pat nezinu, vai man tas tiešām patika. tas ir mulsinoši, bet liekas, ka viena no manām pēdējā laikā visbiežāk lietotajām frāzēm, gan izteiktām, gan neizteiktām, ir "man vienalga". man gan laikam nebija vienalga tajā brīdī, kad tā meitene man teica, ka viņai bieži griboties nomirt un ka viņai esot diagnōze šizofrēnija, bet vieglā formā (tagad gan es domāju, vai tas bija mājiens ar cirvi, ka man nevajadzēja uztvert nopietni neko no tā, ko viņa man tur iepriekš stāstīja?), būtu sasodīti irōniski, ja viņa, piemēram, pēc tam būtu aizgājusi mājās un nonāvējusies, un es te tā mierīgi domātu par to, ko es par to visu domāju. bet es ceru, ka tā nav noticis, plus, viņa galīgi neizskatījās pēc tādas, kas tā darītu. then again, tas nav rādītājs. nespried par vīru pēc cepures. ugh. un man šķiet, ka man ir temperatūra. tik ļoti nav vērts.

vēl es aizmirsu savus magnētiskās rezonanses rezultātus pie noras (es zināju, ka tā notiks!), bet atceros, ka man esot paplašinātas virsējās un paura daivas rievas, or smth, nora teica, ka tas nozīmē, ka es esmu gudra. ha.
 
 
cukursēne
31 August 2011 @ 08:18 pm
ugh  
šodien sapņoju trakas lietas. vispirms bija tā, ka daudziem cilvēkiem bija tādi "hologrāfiskie mājdzīvnieki", vismaz tā tie tika raksturoti, likās ļoti kā īsti, bet varēja mainīt izskatu uz dajebko. man arī viens tāds bija un viņu sauca princis, vienīgā problēma bija, ka viņš savu izskatu mēdza mainīt patstāvīgi, un tad es nesapratu, ka tas ir viņš. tajā pašā sapnī es kaut kur gāju, kad mani uz ielas apstādināja tāds mazs, mazs puika uz divriteņa. es jautāju, ko viņš grib, bet viņš man deva naudu. es tākā samulsu, un tad viņš tādā briesmīgā bruklinas akcentā, nu, kā tādiem tizliem gangsteriem, un, izbolījis acis, teica "WHAT?! so i'm attracted to you, alright!" un tad es sapratu, ka viņš grib man maksāt par seksu un es biju šokā. prasīju, cik viņam gadu, bet tā arī neuzzināju, vai viņš bija vnk punduris, vai arī tiešām kkāds, err, jocīgs. pēc tam es nez kāpēc braucu ar svešu mašīnu, kura bija paredzēta laikam ļoti mazam cilvēkam, jo sēdeklis bija ļoti tuvu pedāļiem, pie tam, tur bija sabāztas visādas mantas un es nevarēju atrast un nospiest bremzes. arī gandrīz pazaudēju savu hologrāfisko zvēru atkal, jo, kad izkāpām, apkārt bija visādi kaķi un skrēja pie manis, un es nevarēju sarast, ir vai nav tas manējais. mašīnā bija rotaļlieta pērtiķis, tas nez kāpēc ļoti palicis atmiņā.

un tad man bija briesmīgs, briesmīgs otrs sapnis, kur man zem ādas dzīvoja kaut kādi riebīgi kukaiņi ar ūsām, un es viņus vilku ārā un šķaidīju pret galdu. viņus varēja atrast, jo bija uzpampums, un ārā astītes gals, tāds kā melns sariņš, aiz tā vajadzēja saņemt un raut ārā. tas bija briesmīgi pretīgi, un viņu bija daudz, lielāki, mazāki, galvenokārt man rokās, bet bija arī viens liels, garš sānā. tagad vienīgi domāju, cik jocīgi, ka tas tā nemaz baigi nesāpēja, lai gan viņi tur spirinājās un locījās un negribēja tikt izrauti un nogalināti.
 
 
cukursēne
31 August 2011 @ 11:17 pm
mana ķermeņa seksīgākā daļa  
smadzenes

yo, bitch.
nora saka, ka tas, ka man ir paplašinātas smadzenīšu rievas un pieres, paura daivu rievas, nozīmē, ka es esmu gudra.
vēl es uzzināju, ka man ir hipertrofēta (pārmērīgi palielināta) kreisā apakšējā gliemežnīca, tikai nesaprotu, uz ko tas īsti attiecas - man ir baigi lielas ausis iekšpusē un tāpēc es esmu tik superlabdzirdīga? XD lai gan iegūglējot šķiet, ka tas tomēr varētu attiekties uz kkādām deguna gliemežnīcām. bet gan jau man kāds to kaut kad paskaidros.
anyways, man tagad ir daudz labāks sevis uzmundrināšanas teiciens par "vismaz es neesmu stāvoklī" - "man vismaz nav audzēju galvā".

lai gan man patīk, ka šajās bildēs var visu ko interesantu saskatīt, piemēram, man pašai izskatās, ka man galvā ir tāds liels tārps ar nimbu, ha.