(:) balsis manā galvā


tur kur ir
ieseivoti
mani personas dati

telefona numurs
un pinkods arī bankas
un e-pasta
parole un
lietotāja kods

tur kur ir galva
tur iekšā runā
ar mani kāda balss

tā nav ne vīrieša
ne arī sievietes
tā nav ne jauna ne veca
ne igauņa ne
cittautieša balss

es esmu nelielā
neizpratnē
tas nu nav
normāli
ka galvā kāds
visu laiku kaut ko vāvuļo

bet es noteikti
neesmu traks
šī balss neņemtos ar trako

tai ir divi konkrēti
un viennozīmīgi vēstījumi
šī balss skan
patiesi patīkami

drīzāk tā ir dabas
sirdsapziņas
vai paša dieva
bet skaļāka
un prasīgāka balss

ja es saku
balsis manā galvā
tad es domāju vienu balsi
lai gan dažreiz to ir daudz
bet visas kopā tā ir viena balss
ar vienām un tām pašam vēstīm

viena vēsts ir sekojoša
tev jādabū sieviete
tev jādabū sieviete
tev jādabū sieviete

tā ir pirmā vēsts
ko balss zibens ātrumā
nemitīgi galvā atkārto
un nekad neapklust

tai nav paužu
tā necieš pretī runāšanu
tā ir ļoti pārliecinoša
tā ir inteliģenta
sarunbiedre
tā balss manā galvā

balss vēsts doma
man ir skaidra
bet forma šķiet greiza un nepareiza

es pats tā neteiktu
es tomēr esmu dzejnieks
un zinu kā to vajag

es teiktu izdrāzt
ar tādu pašu balsi kā
tanels padars un grupas the sun
ģitārists
vecs mans draugs mēlis tauks
kad viņš ir foršā štīmē

izdrāzt ir godīgi tieša
un cilvēciska vēlēšanās
visi taču to grib
tieši to pašu ko
tauks un es

bet mēs nekad neteiktu
kuram man
jādabū sieviete vai
tev jādabū
sieviete man

tā taču nerunā
ārpus galvas

tev jādabū sieviete
tas skan kā mozus
pavēle kā klases audzinātājas
kā pravieša vārdi
kā eirodirektīva
vai politiķa solījums
kā populāra šlāgera vārdi
kā mūsu
ikdienas sms

tā pati balss
tai pašā laikā
tikpat skaļi
pat vēl
pārliecinošāk
atkārto galvā
arī otru vēsti

tā pati balss
bet cits stils
otra balss nav
liela vārda meistare

tās vēsts ir blīva
un smaga kā tas
kas atombumbas
iekšienē blīkšķi taisa

naudu naudu naudu
naudu naudu naudu
šī balss to atkārto tajā pašā laikā
kad tā cenšas mani pārliecināt arī par to
ka man jādabū sieviete
naudu naudu naudu
tev jādabū sieviete
naudu naudu naudu
tev jādabū sieviete
naudu naudu naudu
tev jādabū sieviete

es varu būt netīkams
cilvēks grafomāns
varu nemazgāties
bet pilnīgi noteikti es neesmu traks

tie kam ir sievietes
taču arī nav traki

tie kam ir nauda
taču arī nav traki

tie kas domā
tikai par sievietēm un naudu
taču arī nav traki

es esmu ar draugiem runājis
visi uzskata ka tas ir ok
arī ārsts to pašu teica ka balsis
manā galvā tas ir normāli

pat biju pie pūšļotājas
pūšļotāja mani ieveda svētbirzē
un pavēlēja lai visu
izstāstu ozolam

ozols noklausījās manas
bēdas un teica

ļoti labi
ka tu
esi kādu sievieti
nokniebis
un naudu
nolicis kontā
ej uz bodi
nopērc šņori
un pakar sadamu
huseinu

vēl es šodien jau iepriekšminētajā izstādē 'pie dzintara jūras', kur redzēju arī šo (dzīvē, protams, daudz efektīgāk), mazliet laika pavadīju guļot krēslā izstāžu zāles stūrī, tur vienai instalācijai bija tā elektriskā dūkoņa ka ledusskapim un neōna gaismām, vienai citai, savukārt, tāda pusmonotōna vīriešņurdēšana, un pārējais - klusums, apkārt visādas mākslas, ieslīpi aiz muguras logs uz ārējo realitāti, kaut kur tur telpās visa mana ģimene, un es jutos tik mierīgi, kā sen nebiju jutusies, es jutos tik nogurusi, un es vienkārši gulēju. brīžiem es mazliet pavēru acis un miglaini redzēju retus svešus cilvēkus vai sava brāļa sarkano šalli, vai vienkārši lielu, izplūdušu, pūkainīgu pasauli ar krāsu pleķiem no mākslas darbiem, un tad atkal aizvēru acis un gulēju. tas nebija ilgi, bet tas bija labākais laiks kādā pēdējā laikā, tas bija, iespējams, pat labāk nekā braukt ar riteni gar krastmalu pret vēju ar sauli daugavā un zaļu lapiņu sajūtu gaisā. un no reizes reizē man tiešām šķiet, ka reality is bullshit un visskaistākie ir tieši tādi mirkļi, kad realitāte var būt, kas viņa grib būt, bet es esmu izplūdis pleķītis kaut kur tam visam pa vidu, un realitātei gar mani nav nekādas daļas.